Dejošanas laikā netiek pārlieku sasprindzināti un nodarbināti apakšstilbu muskuļi un ceļu locītavas, kas padara vēderdejas ievējojami atšķirīgas no pārējiem fizisko aktivitāšu veidiem. Neskatoties uz to, šīs liegās un plūdenās kustības ir ļoti noderīgas cilvēka veselībai. Vēdera kratīšana, gurnu šūpošana, astoņnieku zīmēšana un tamlīdzīgas kustības veicina asinsrites uzlabošanos mazā iegurņa orgānos. Bez tam, tas palīdz uzlabot sievietes veselību – normalizējas visu dzīvībai svarīgo orgānu darbība un nostiprinās muskuļi. Lai cik dīvaini nebūtu, bet vēderdejas nav kaitīgas pat grūtniecēm, jo šīs dejošanas laikā nostiprinās tieši tie muskuļi, kuri tiks nodarbināti dzemdību laikā. ... |
 Komentāri (0) | 2013-03-04 19:51 | Skatīts: 552x |
|
Daudzas no kustībām raksturīgas vēderdejām, tās var iedalīt šādās kategorijās:
Sitamās kustības - īsas, aprautas kustības, visbiežāk ar gurniem, kas var tikt izmantotas, lai akcentētu mūziku. Sitamās kustības pielieto, darbojoties ar pēdām, pleciem, vēderu.
Šķidruma kustības - plūstošas, līkumainas kustības, kuru laikā ķermenis ir nepārtrauktā kustībā, ko var izmantot, lai interpretētu melodisku līniju un liriskus posmus mūzikā, vai izteikt sarežģītas instrumentālas improvizācijas. Šīs kustības prasa lielu vēdera muskuļu kontroli. (astotnieks, cilpas ar gurniem, u.c.) ... |
| Komentāri (0) | 2013-03-04 19:15 | Skatīts: 617x |
|
Vēderdeja ir jutekliska, sievišķīga, austrumnieciski noslēpumaina un, nevar noliegt, arī erotiska. Turklāt tā ir arī ļoti sena.
Vēderdejas nāk no austrumiem – to pauž pati dejas būtība, noskaņa un mūzika. Ļoti izplatīts ir priekšstats, ka vēderdeja ir cēlusies no Senās Ēģiptes, kur tā bijusi daļa no auglības rituāliem. Šāds viedoklis tiek pamatots ar attēliem. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies seno ēģiptiešu zīmējumi, kuri attēlo dejojošas sievietes ar kailu ķermeņa augšdaļu un ap gurniem apsietu lakatu. Attēlotās kustības tiešām šķiet ļoti līdzīgas vēderdejas kustībām.
... |
| Komentāri (0) | 2013-03-04 18:48 | Skatīts: 1760x |
|
| |
